Mana Latvija, 5 eiro, 925° sudrabs

Saule kā dzīvības un labestības simbols, kā visu cilvēku esības avots un pamatvērtība rotājas daudzās latviešu tautas dziesmās. Ļoti trāpīgi saules tēlu grafiskā izteiksmē Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai veltītās monētas zīmējumā atainojusi 10 gadus veca skolniece – viena no 6 742 jaunajiem dalībniekiem, kas piedalījās Latvijas Bankas organizētajā bērnu zīmējumu konkursā, kurš ar devīzi "Mana Latvija" notika 2016. gada beigās–2017. gada sākumā. Konkursam tika iesniegts vairāk nekā 10 000 priekšlikumu. Ideju niansētā daudzveidība bija iemesls tam, ka ar godalgām tika atzīmēts 19 jauno autoru darbu, bet par uzvarētāju tika atzīta meitene no Grobiņas novada – Elizabete Kandere. Tieši viņas ideja pārtapa monētas kalumā, jo saules zīmējums pārliecināja ar pāri monētas malām plūstošu optimismu un dzīvesprieku. Saulīte kā siera gabaliņš rit, kā dzintara lāse zaigo... Un vēl – ar tēla monumentalitāti, ar oriģinalitāti – spontānu modernismu kompozīcijas risinājumā un trāpīgo 100 gadu jubilejas novēlējumu "Saules mūžu Latvijai". Tam pievienosies jebkurš patriotiski un Latvijas valstij labvēlīgi noskaņots cilvēks, kam laimēsies turēt rokās šo Latvijas Bankas monētu. Līdzīga konkursu prakse un bērnu zīmējumu izmantojums monētu dizainā vērojams daudzās valstīs – Igaunijā, Bulgārijā, Maltā un citur. Bērnu zīmējumi top arvien aktuālāki, jo allaž sagādā māksliniecisko pārsteigumu. Bērnu mākslas kā nozīmīga kultūras faktora atzīšana pastarpināti saistīta ar 18. gs. vidus–19. gs. vidus industriālo revolūciju jeb rūpniecības apvērsumu. Pakāpeniski veidojās visai gara kopsakarību ķēde, kad tehniskās un ekonomiskās pārmaiņas savijās ar politiskajām un sociālajām pārveidēm, rodoties buržuāziskajam dzīves veidam, paplašinoties izglītībai, radošajām aktivitātēm un nodarbēm mākslu jomā un līdz ar brīvā laika iespējām sistemātiskāk pievēršoties bērnu audzināšanai. Jēdzienu "bērnu zīmējumi" 1890. gadā kā pirmais lietoja čehu izcelsmes austriešu gleznotājs, mākslas pedagogs un izglītības reformators Francis Čižeks (Franz Čižek; 1865–1946). Viņš Vīnē uzsāka Bērnu mākslas kustību un 1897. gadā atvēra Juvenilās mākslas klasi, kas 1906. gadā tika ietverta Mākslas un daiļamatniecības skolā, bet kopš 1910. gada kļuva par Bērnu mākslas klasi. Mazo radošo personību darbos parasti tiek attēlota ne tik daudz tiešā apkārtnē redzamā priekšmetiskā vide, bet vairāk simbolu līmenī atbilstoši savai dzīves pieredzei paustas jūtas un domas, izmantojot krāsu un formu. Būtiska ir pieaugušo neiejaukšanās, bērna spontānā darbība un pēc iespējas pilnīgāka neatkarība radošajās aktivitātēs. 20. gs. bērnu māksla spējusi satricināt pat akadēmiskās un profesionālās kultūras monopolu – to veicināja modernisma un avangardisma attīstība, ievedot cilvēkus relatīvisma pasaulē. Arī Latvijas jaunāko laiku glezniecībā palaikam vērojama balstīšanās bērnu mākslas "naivismā", jo pieaugušo un bērnu jaunrades saikne ir abpusēja un mijiedarbīga. Monētas mākslinieciskā enerģija vērsta uz sirsnīgu emociju atklāsmi, uz savas "ligzdas" sajūtu, uz Latviju kā vienīgo vietu zem saules, kur tā ir sirdī, pat ja līst lietus. Saules mūžu Latvijai!